Izplatība. Aug ziemeļaustrumu Ķīnā, Korejas pussalas ziemeļos, Krievijā, dienvidu Piejūras novadā audzēs, meža nomalēs un upju ielejās.
Ekoloģija. Līdz 8 m augsts lapu koks ar blīvu, lodveidīgu vainagu. Jutīgs pret salu. Dod priekšroku mēreni slapjām, auglīgām, viegli skābām līdz bāziskām augsnēm. Pacieš piesārņotu gaisu un sausumu. Aug saulainās līdz pusēnainās vietās.
Morfoloģija. Dzinumi zaļgani vai sarkanīgi, nesegti, klāti ar zilganu apsarmi. Lapas apaļas, parasti ar 9 daivām, 5–10 cm garas un 5–10 cm platas, ar sirdsveida pamatu, daivas lancetiskas, ar robainu malu, augšpusē spoži zaļas, apakšpusē klātas ar tieviem, zīdainiem matiņiem. Rudeņos lapas kļūst dzeltenas līdz sarkanas, bieži plankumainas. Kāts 2.5–5 cm garš, matains. Ziedi tumši violeti, sakārtoti vairogveida ziedkopās, mataini, kad jauni. Ziedēšana un salapošana ir vienā un tajā pašā laikā, maijā. Augļi ir dvīņspārnaini, līdz 2 cm gari, piestiprināti platā leņķī, nesegti.
Nozīme. Nav indīgs, un tiek audzēts kā dekoratīvs augs.