Izplatība. Aug austrumu Ziemeļamerikā upju ielejās un purvos, veidojot jauktus mežus kopā ar citiem lapu un skuju kokiem.
Ekoloģija. Līdz 20 m augsts lapu koks ar plati olveidīgu vainagu. Salcietīgs. Necieš pārmērīgu sausumu, taču pacieš īsus plūdus. Patīk mēreni slapjas, auglīgas, viegli skābas līdz bāziskas augsnes. Pacieš piesārņotu gaisu, aug saulainās līdz pusēnainās vietās.
Morfoloģija. Miza plāna un tumši pelēka. Dzinumi gaiši sarkani līdz olīvzaļi, spoži, ar retiem, brūniem virsmas ķeksīšiem. Lapām 3–5 daivas, tās 6–10 cm garas un 8–12 cm platas, ar nedaudz sirdsveida pamatu, nesimetriski robainu malu, apakšpusē uz ribām matainas, augšpusē spoži tumši zaļas un nesegtas. Rudeņos lapas kļūst dzeltenas līdz spilgti sarkanas. Kāts 5–10 cm garš, sarkanīgs. Ziedi karmīnsarkani (var būt arī dzelteni), viendzimuma, sakārtoti vairogos. Zied aprīlī. Augļi ir līdz 2 cm gari, piestiprināti asā leņķī līdz paralēli, spilgti sarkani, kad jauni.
Nozīme. Nav indīgs, un tiek audzēts kā dekoratīvs augs.