Izplatība. Krievijā - Sibīrijas dienvidaustrumu daļā un Tālajos Austrumos, Korejā un Ķīnas ziemeļaustrumos.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 8 m augsts koks, nereti krūms, ievainots veido daudz atvašu. Jaunie dzinumi zaļi, četršķautņaini, ar brūnganiem valnīšiem. Vecāko zaru miza pelēcīga vai gandrīz melna. Lapas kailas, lancetiski olveida vai iegareni olveida, galotnē pakāpeniski pāriet garā smailē, pamats ķīļveida vai noapaļots, malas sīki zāģzobainas un dažkārt viļņainas. Ziedkopas taisnas, ar 2-7 ziediem. Ziedi 8-12 mm plati, vainaglapas zaļganbaltas, iegareni otrādi olveida, pogaļas četrdaļīgas, 9-12 mm platas, nobriedušas sarkanīgas vai rozā. Sēklas sarkanbrūnas.
Ekoloģija. Aug krūmājos, lielo upju palieņu pļavās, retāk skrajos platlapju mežos. Kultūrā ziemcietīgs, sausumizturīgs, augsnes ziņā pieticīgs taču labāk jūtas vieglās auglīgās augsnēs.
Nozīme. Viena no skaistākajām segliņu sugām, ātraudzīga. Miza satur gutaperču, sēklās daudz taukvielu.