Maksimoviča segliņš
Euonymus maximowicziana
- Nosaukums (latīniski)
- Euonymus maximowicziana
- Nosaukums (latviski)
- Maksimoviča segliņš
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Celastraceae (segliņu dzimta)
- Ģints
- Euonymus (segliņš)
- Suga
- maximowicziana
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV)
- Ziedu krāsa
- balta, zaļa
- Augļa krāsa
- sarkana/purpura
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks, krūms
- Biotops
- dārzs, iežu atsegumi, kalns, mežs, piekraste
- Dabas zonas
- jauktie meži, platlapju meži
- Indīgums
- ir indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs, tehniskais augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Krievijā, Piejūras novadā, un Ķīnas ziemeļaustrumos.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 7-8 m augsts koks vai retāk krūms. Zaru gali viegli nokareni. Jaunie zari noapaļoti četršķautņaini, zaļganbrūni, vecākie tumši brūni vai pelēkbrūni, ar retām baltām lenticelēm. Lapas eliptiski rombiskas, olveida vai otrādi olveida 3,5 -12 cm garas, ar nosmailotu galotni un ķīļveida pamatu, ar zāģzobainām malām, abpusēji kailas, gaiši zaļas. Ziedi pieclocekļu retāk četrlocekļu, 6-9 mm plati; vainaglapas zaļganbaltas, noapaļotas. Pogaļas gandrīz apaļas 7-12 mm platas, ar īsiem spārniem, nobriedušas tumši karmīnsarkanas. Sēklas brūnganas.
Ekoloģija. Sastopams skujkoku - platlapju mežos kalnu nogāzēs kā arī klinšainās vietās jūras piekrastē, kur veido audzes kopā ar citiem krūmiem. Labi pacieš pusēnu.
Nozīme. Viena no skaistākajām segliņu sugām. Sakņu miza satur gutaperču.
