Mānīgā ehinācija

Izplatība. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikā, ASV austrumu daļā, kur tā aug uz dolomīta atsegumiem, prērijās, akmeņainās klajās nogāzēs, 100-400 metrus virs jūras līmeņa.

Ekoloģija. 60-90cm augsts daudzgadīgs augs. Samērā salcietīgs. Aug saulainās līdz daļēji noēnotās vietās, parastās, mēreni mitrās dārza augsnēs. Pacieš sausumu, karstumu un nabadzīgas augsnes.

Morfoloģija. Stublāji stāvi, klāti skarbmatiņiem. Lapas veselas, ar matiņiem, ar gludu malu. Piezemes lapas lineāras līdz lancetiskas, 5-40 cm garas, 0.5-4 cm platas, ar 4-20 cm garu kātu. Ziedu kurvīši parasti pa vienam, mēlziedi rozā-purpursārti, nokareni, stobrziedi brūngani oranži, izliekti, atgādina čiekuru. Zied jūnijā – jūlijā.

Nozīme. Dekoratīvs augs. Nav indīgs.