Lokanā zeltgalvīte
Solidago flexicaulis
- Nosaukums (latīniski)
- Solidago flexicaulis
- Nosaukums (latviski)
- Lokanā zeltgalvīte
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Asteraceae (asteru dzimta)
- Ģints
- Solidago (zeltgalvīte)
- Suga
- flexicaulis
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- dzeltena
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- mežs
- Dabas zonas
- platlapju meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Amerika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikā – Kanādas dienvidrietumu daļā un ASV centrālajā un austrumu daļā, kur tā aug lapu koku mežos, mežainās nogāzēs, upju krastos un uz kaļķakmens atsegumiem.
Ekoloģija. 60-90 cm augsts daudzgadīgs augs. Aug saulē un pusēnā, auglīgās, trūdvielām bagātās, sausās līdz mēreni mitrās augsnēs.
Morfoloģija. Stublāji stāvi, parasti nezaro, cilindriski vai šķautņaini, kauli vai mataini, izlocīti. Lapas vienkāršas, pamīšus, 5-13 cm garas, 2,5-10 cm platas, apakšējās un vidējās lapas olveidīgas līdz plati olveidīgas, augšējās lapas vairāk lancetiskas. Plātnes mala zāģzobaina. Lapas virspuse tumšzaļa, apakšpuse gaišāka. Ziedi kurvīšos, ar 3-4 dzelteniem mēlziediem un 4-8 dzelteniem stobrziedien. Centrālā stublāja galā ziedkopa – skara. Mazākas skaras attīstās no augšējo un vidējo lapu žāklēm. Zied no jūlija līdz septembrim.
Nozīme. Dekoratīvs augs. Nav indīgs.
