Izplatība. Eiropā un Āzijā – no Austrumeiropas kalniem līdz Vidusāzijai, Mongolijai un Ķīnai.
Morfoloģija. Mūžzaļš, ložņājošs, līdz 1 m augsts krūms, kas viegli apsakņojas. Jaunie zari gareniski izvagoti, zaļi, vecākie pelēcīgi brūni, ar daudzām kārpveida lenticelēm. Lapas šauri lancetiskas vai iegarenas 1-4 cm garas, ar ieritinātu malu, ādainas, virspusē koši zaļas, ar iegrimušu vidusdzīslu, apakšpusē zilganas. Ziedi četrlocekļu, 5-7 mm plati, pa 1 vai pa 2-3, vainaglapas zaļganas vai sarkanbrūnas. Pogaļas 9-12 mm platas, bez spārniem, nobriedušas rozā vai dzeltenīgas. Sēklas apaļas, brūngansarkanas.
Ekoloģija. Līdzenumos sastopams platlapju mežos, bet kalnos, 2000 – 2800 v.j.l., skujkoku mežos un krūmājos.
Nozīme. Ļoti dekoratīvs, piemērots akmensdārziem un zālieniem. Var potēt uz parastā segliņa, tā iegūstot kociņu ar nokareniem zariem.