Pundursegliņš

Euonymus nanus

Atrodams vietās:
Parādīt kartē

Nosaukums (latīniski)
Euonymus nanus 
Nosaukums (latviski)
Pundursegliņš 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Celastraceae (segliņu dzimta) 
Ģints
Euonymus (segliņš) 
Suga
nanus 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs 
Ziedu krāsa 
sarkana/purpura, zaļa 
Augļa krāsa 
dzeltena, rozā 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
krūms 
Biotops 
dārzs, kalns, mežs 
Dabas zonas 
platlapju meži, skujkoku meži (taiga) 
Indīgums 
ir indīgs 
Izplatība 
Āzija, Eiropa 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs, tehniskais augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Eiropā un Āzijā – no Austrumeiropas kalniem līdz Vidusāzijai, Mongolijai un Ķīnai. 

Morfoloģija. Mūžzaļš, ložņājošs, līdz 1 m augsts krūms, kas viegli apsakņojas. Jaunie zari gareniski izvagoti, zaļi, vecākie pelēcīgi brūni,  ar daudzām kārpveida lenticelēm.  Lapas šauri lancetiskas vai iegarenas 1-4 cm garas, ar ieritinātu malu, ādainas, virspusē koši zaļas, ar iegrimušu vidusdzīslu, apakšpusē zilganas. Ziedi četrlocekļu, 5-7 mm plati, pa 1 vai pa 2-3, vainaglapas zaļganas vai sarkanbrūnas. Pogaļas 9-12 mm platas, bez spārniem, nobriedušas rozā vai dzeltenīgas. Sēklas apaļas, brūngansarkanas.

Ekoloģija. Līdzenumos sastopams platlapju mežos, bet kalnos, 2000 – 2800 v.j.l., skujkoku mežos un krūmājos.

Nozīme. Ļoti dekoratīvs, piemērots akmensdārziem un zālieniem. Var potēt uz parastā segliņa, tā iegūstot kociņu ar nokareniem zariem.