Austrumu doronika
Doronicum orientale
- Nosaukums (latīniski)
- Doronicum orientale
- Nosaukums (latviski)
- Austrumu doronika
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Asteraceae (asteru dzimta)
- Ģints
- Doronicum (doronika)
- Suga
- orientale
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- dzeltena
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- kalns
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija, Eiropa
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Savvaļā sastopama Centrāleiropā, Vidusjūras reģiona valstīs, Balkānu pussalā, Kaukāza kalnos, Mazāzijā, kur tā aug subalpīnajā un alpīnajā zonā.
Ekoloģija. 30-50 cm augsts daudzgadīgs augs. Salcietīgs. Aug saulainās un noēnotās vietās. Labi aug parastās dārza augsnēs.
Morfoloģija. Stublāji stāvi, ar matiņiem, apakšdaļā nosegti ar lapām. Piezemes lapas plati sirdsveidīgas, ar asimetriski zāģzobainu malu. Stumbra lapas mazākas, iegarenas, skaujošas. Uz stumbra parasti viena, retāk trīs ziedkopas. Ziedu kurvīši 4-6 cm diametrā, mēlziedi koši dzelteni, stobrziedi oranži. Zied maijā – jūnijā. Auglis – sēklenis.
Nozīme. Dekoratīvs augs. Nav indīgs.
