Izplatība. Sastopams Krievijas Tālajos Austrumos, Ķīnas ziemeļaustrumos, Ziemeļkorejā un Japānā.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 1,5 -2 m augsts krūms, retāk kociņš. Jaunie dzinumi un zari zaļi, ieapaļi četršķautņaini, bieži ar plāniem, brūnganiem, korķainiem spārniem, kas nereti saglabājas arī uz vecākiem zariem. Miza gaiši pelēka vai brūngana. Lapas iegareni otrādi olveida vai eliptiskas, 3-8 cm garas, galotnē strauji sašaurinātas, retāk strupas, ar ķīļveida pamatu, ar zāgzobainām malām, nedaudz ādainas, virspusē tumšākas un gandrīz kailas, apakšpusē vairāk vai mazāk skropstainas. Ziedkopas ātri nobirstošu lapiņu žāklēs ar 1-3 ziediem, nav nokarenas. Ziedi 5-8 mm plati, vainaglapas zaļganbaltas, ieapaļas. Pogaļas tumši bordo sarkanas. Sēklas gaiši brūnas.
Ekoloģija. Aug jauktajos un platlapju mežos, krūmājos, mežu izcirtumos, pļavās un upju un strautu ielejās, kalnu nogāzēs līdz 400 m v.j.l. Lēni augošs. Ēncietīgs.
Nozīme. Dekoratīvs, noder apmalēm un dzīvžogiem. Miza satur gutaperču un dzeltenu krāsvielu. Sēklās daudz taukvielu.