Izplatība. Savvaļā sastopams Krievijā, Tālajos Austrumos, Sibīrijas dienvidaustrumu daļā, Mongolijā, Korejā, Ķīnā, Japānā, kur tā aug krūmājos, pļavās, mežos un izcirtumos.
Ekoloģija. 1,5-2 m augsts daudzgadīgs augs. Aug saulainās vietās un mitrās augsnēs.
Morfoloģija. Stublāji stāvi. Apakšējās stublāja lapas ir nokaltušas ziedēšanas laikā. Stublāja vidusdaļas lapas 11-30 cm garas un 4-15 cm platas, ar ļoti īsu kātu, plūksnaini dalītas, ar 2-3 plūksnu pāriem un vienu gala plūksnu, gareni lancetiskas, ar zobainu malu, smailu galu, plānas kā papīrs, virspusē tumšzaļas, apakšpusē gaišākas, pēdējā plūksna ir liela, gareni lancetiska. Augšējās stublāja lapas trīsdaivainas vai veselas, mazākas. Ziedu kurvīši plašā vairogveida ziedkopā, kurvītī 8-10 dzelteni mēlziedi, stobrziedi dzelteni. Zied jūlijā.
Nozīme. Dekoratīvs augs. Nav indīgs.