Izplatība. Savvaļā sastopama Eiropā, Ziemeļāfrikā, Āzijas rietumu un centrālajā daļā, Ķīnā, Kaukāza kalnos, Sibīrijā, kur tā aug sausās, akmeņainās nogāzēs, atmatās, tīrumos, ceļmalās. Igaunijā savvaļā sastopama reti, galvenokārt salās un piekrastes teritorijās, apdzīvotās vietās, sausās, smilšainās un akmeņainās augsnēs.
Ekoloģija. 50-100 (150) cm augsts daudzgadīgs augs. Salcietīgs. Aug saulainās vietās. Labi aug nabadzīgās, sausās līdz mēreni mitās, caurlaidīgās augsnēs. Necieš slapjas un mitras augsnes.
Morfoloģija. Stublāji stāvi, ļoti zaraini, nedaudz rievaini. Lapas plūksnainas, klātas ar pelēcīgu matiņu tūbu, smaržīgas, ar ļoti rūgtu garšu. Ziedi gaiši dzelteni, veido nelielus, ieapaļus 2,5-4 mm platus ziedu kurvīšus, kas sastāv tikai no stobrziediem. Zied augustā un septembrī.
Nozīme. Indīgs, jo satur ēteriskās eļļas, kuru sastāvā ir vairākas toksiskas vielas. Uzlējumu lietošana lielos daudzumos var būt bīstama. Putekšņi var izraisīt nopietnas alerģijas. Tautas medicīnā tiek lietots zarnu parazītu iznīcināšanai, gremošanas veicināšanai un kā diurētisks līdzeklis. Izmantojams arī dažādu kukaiņu iznīcināšanai.