Kalnu arnika

Izplatība. Savvaļā sastopama no Ziemeļeiropas līdz Dienvideiropai, lielākoties skābās, neauglīgās augsnēs, pļavās, krūmājos, zālainās nogāzēs, nosusinātos purvos, kalnu pļavās. Igaunijā nav savvaļā sastopama.

Ekoloģija. 30-50 cm augsts daudzgadīgs augs. Labi pārziemo. Aug saulainās vietās. Nepieciešamas mēreni mitras līdz mitras, skābas augsnes ar smilts un kūdras piedevu.

Morfoloģija. Viss augs ir aromātisks. Stublāji stāvi, stingri, parasti nezaro, ar vienu vai vairākiem ziedu kurvīšiem, ar lipīgiem dziedzermatiņiem. Lapas olveidīgas, lancetiskas, klātas ar lipīgiem dziedzermatiņiem, rozetē, sēdošas, ar veselu malu. Ziedu kurvīši 5-8 cm diametrā, oranždzelteni. Zied no jūnija līdz augustam.

Nozīme. Augs ir indīgs, gan svaigs, gan tinktūrā. Kosmētiskie un higiēnas līdzekļi, kas satur šo augu, var izraisīt alerģijas. Tiek audzēts kā dekoratīvs augs. Nozīmīgs un vērtīgs augs Rietumeiropā. Lietots galvenokārt ārīgi. Tiek izmantots iekaisumu, nelielu brūču, sastieptu muskuļu, sasitumu ārstēšanai. Izmantots arī kā sirdsdarbību stiprinošs līdzeklis, kā pretsāpju līdzeklis un kā abortīvs līdzeklis. Kaltētas lapas ir lietotas kā tabakas aizstājējs.