Kanādas zeltgalvīte
Solidago canadensis
- Nosaukums (latīniski)
- Solidago canadensis
- Nosaukums (latviski)
- Kanādas zeltgalvīte
- Tautas nosaukums
- Zeltslotiņa
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Asteraceae (asteru dzimta)
- Ģints
- Solidago (zeltgalvīte)
- Suga
- canadensis
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- dzeltena
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- mežs
- Dabas zonas
- prērijas, savannas un skrajmeži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Amerika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Savvaļā sastopama visā Ziemeļamerikā, no slapjām līdz sausām prērijām, izcirtumos, krūmājos, savannās, uz kaļķakmens atsegumiem, akmeņainās vietās. Igaunijā reti sastopama savvaļā.
Ekoloģija. 60-100 (200) cm augsts daudzgadīgs augs. Salcietīgs. Aug saulē un pusēnā, mēreni mitrās dārza augsnēs, pacieš īslaicīgu sausumu un dažādu tipu augsnes.
Morfoloģija. Stublāji stāvi, blīvi klāti matiņiem vismaz augšējā daļā. Lapas pamīšus, 10-15 cm garas un 2,5 cm platas, lancetiskas līdz plati lineāras, mala viegli zāģzobaina, apakšpusē ar matiņiem. Ziedkopa skarveidīga. Ziedu kurvīši nelieli, mēlziedi un stobrziedi dzelteni. Zied no jūlija līdz septembrim. Auglis – sēklenis.
Nozīme. Tiek audzēta kā dekoratīvs augs. Nav indīga.
