Izplatība. Savvaļā sastopama Krimā, Kaukāza kalnos, Centrālāzijā, Vidusjūras reģiona valstīs, Mazāzijā, Irānā, kur tā aug kalnos, no mežu zonas līdz alpīnajai zonai, krūmājos, uz klintīm un akmeņainās nogāzēs.
Ekoloģija. 14-20 cm augsts daudzgadīgs augs. Salcietīgs. Aug saulainās vietās, pacieš vieglu noēnojumu, bet tad mazāk zied. Aug parastās dārza augsnēs.
Morfoloģija. Veido zemus, ziemzaļus, spilventiņus. Lapas pelēcīgi zaļas, ar atsevišķiem, nodalītiem zobiņiem. Piezemes lapas otrādi olveidīgas vai iegarenas, stumbra lapas sirdsveidīgas vai bultveidīgas, sašaurinās virzienā uz pamatni. Ziedi balti, 1,3 cm diametrā, čemurā. Zied no aprīļa līdz jūnijam. Auglis – pākstenis.
Nozīme. Tiek audzēts kā dekoratīvs augs. Nav indīgs. Labs nektāraugs.