Dzeltenā žodzene
Sisymbrium luteum
- Nosaukums (latīniski)
- Sisymbrium luteum
- Nosaukums (latviski)
- Dzeltenā žodzene
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Brassicaceae (kāpostu dzimta)
- Ģints
- Sisymbrium (žodzene)
- Suga
- luteum
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- dzeltena
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- mežs
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Savvaļā sastopama Ķīnā, Japānā, Korejā, Krievijas Tālajos austrumos, kur tā aug akmeņainās nogāzēs, piekrastē, ielejās, mežos, krūmājos.
Ekoloģija. (40) 60-100 (120) augsts daudzgadīgs augs. Aug saulē, pacieš nelielu pusēnu. Labāk aug trūdvielām bagātās, mēreni mitrās, labi drenētās augsnēs.
Morfoloģija. Stublāji stāvi, augšdaļā zarojas, vismaz augšdaļā viegli vai blīvi klāti matiņiem, lejasdaļā kaili. Piezemes lapas nav redzamas. Vidējās stumbra lapas plati olveidīgas līdz lancetiski olveidīgas, (5) 7-12 (15) cm garas un 2-5 (7) cm platas, augšpusē klātas retiem matiņiem, blīvi klātas matiņiem apakšpusē, ar plati ķīļveidīgu pamatni, zāģzobainu malu, smailu galu, 1-2 (3) cm garu kātu. Augšējās stumbra lapas šauri lancetiskas, ar smailu galu, zāģzobainu malu. Ziedi dzelteni, smaržīgi. Zied jūnijā – jūlijā.
Nozīme. Dekoratīvs augs. Nav indīgs.
