Izplatība. Savvaļā sastopama Vidusjūras reģiona valstīs, Ziemeļāfrikā, Āzijā, kur tā aug mežmalās, krūmājos, pļavās.
Morfoloģija. Stublāji kāpelējoši, zaro. Lapas olveidīgas, lancetiski olveidīgas vai šauri eliptiskas, 1,5-5 (13) cm garas un 0,8-2 (4) cm platas, plānas kā papīrs, ar plati ķīļveidīgu pamatni, abas puses klāj matiņi, mala gluda vai ar retiem matiņiem. Ziedi balti, kauss plati zvanveidīgs. Zied no jūnija līdz augustam. Auglis – melna, apaļa oga.
Nozīme. Tiek audzēta kā dekoratīvs augs. Nav indīga. Auga ekstrakts var tikt izmantots lauztu kaulu, noberzumu, reimatisma, urīnceļu iekaisumu, tuberkulozes u.c. ārstēšanai.