Radzeņu ģipsene
Gypsophila cerastioides
- Nosaukums (latīniski)
- Gypsophila cerastioides
- Nosaukums (latviski)
- Radzeņu ģipsene
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Caryophyllaceae (neļķu dzimta)
- Ģints
- Gypsophila (ģipsene)
- Suga
- cerastioides
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- balta
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- kalns, mežs
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Savvaļā sastopama no Butānas līdz Pakistānai, kur tā aug akmeņainās nogāzēs un jauktajos mežos 1200-4700 m virs jūras līmeņa.
Ekoloģija. 10-27 (40) cm augsts daudzgadīgs augs. Aug saulē un pusēnā, trūdvielām bagātās augsnēs.
Morfoloģija. Stublāji pacili. Lapas otrādi olveidīgas, 0,5-1,5 cm garas, 0,3-1,2 cm platas, klātas matiņiem, ar matainu malu, zaļas. Piezemes lapas ar gariem kātiem, stumbra lapas sēdošas. Ziedi balti vai purpursarkani, ar gaiši purpursarkanām dzīslām, 0,4-1,3 cm diametrā. Ziedkopa – dihāzijs ar 5-20 ziediem. Zied maijā – jūnijā.
Nozīme. Tiek audzēta kā dekoratīvs augs. Nav indīga.
