Izplatība. Savvaļā sastopama no Eiropas ziemeļu līdz dienvidu daļai, Ziemeļāfrikā, Kaukāza kalnos, Rietumāzijā, kur tā aug ēnainos kalnu mežos.
Ekoloģija. 60-150 cm augsts daudzgadīgs augs. Aug saulē un pusēnā, kaļķainās augsnēs, kas nepārtraukti ir mitras.
Morfoloģija. Stublāji stāvi, augšdaļā ar lipīgiem matiņiem, nezaro; sarkanīgi vai violeti. Lapas olveida eliptiskas, līdz 15 cm garas, ar veselu malu, smailu galu. Apakšējās lapas novietotas pamīšus, augšējās pa pāriem. Ziedi brūngani violeti, zvanveida, 2-3 cm gari un 1,2-2 cm plati, pa vienam, lapu žāklēs. Zied jūnijā – jūlijā. Auglis – spīdīgi melna oga, līdz 2 cm diametrā.
Nozīme. Ļoti indīgs un bīstams augs, jo ogas ir garšīgas. 10-20 ogas var nogalināt pieaugušu cilvēku, 2-3 ogas var nogalināt bērnu. Tikai 0,5 grami lapu var būt letāla doza. Lietots kā opija pretinde. Tautas medicīnā lietots Parkinsona slimības, astmas, miokardīta, zema asinsspiediena, čūlu, jūras slimības ārstēšanā, izmantojot no auga izdalītu alkaloīdu. Lietots arī maģijā, pieburšanā, slepkavošanā un noindēšanā. Audzēts kā dekoratīvs augs.