Izplatība. Savvaļā sastopama Sibīrijā, Centrālāzijā, Mongolijā, Tālajos Austrumos, Ķīnā, Austrumeiropā, kur tā aug nogāzēs, ceļmalās, atmatās, krūmājos, smilšu kāpās, smilšainās pludmalēs, upju krastos.
Ekoloģija. 50-150 cm augsts daudzgadīgs augs. Aug saulainās vietās un ar slāpekli bagātās augsnēs.
Morfoloģija. Stublāji stāvi, zaro, reti klāti ar īsiem matiem. Pielapes brīvas, lineāras, 5-14 cm garas, ar matiņiem. Lapas piecstūrainas, 7-15 cm garas, 3,5-10 cm platas, apakšpusē ar matiņiem, trīskārt plūksnaini dalītas, kāts līdz 2-8 cm garš, ar matiņiem. Vīrišķās ziedkopas apakšējo lapu žāklēs, 5-8 cm garās skarās. Sievišķās ziedkopas augšējo lapu žāklēs, bieži uz stāviem, stingriem ziedkātiem, augšdaļā zarojas, ar matiņiem. Zied jūlijā – augustā. Auglis – riekstiņš.
Nozīme. Viegli indīgs augs. Auga sula izraisa ādas apsārtumu, dedzinošas sāpes, kas pēc kāda laika izzūd. Jaunās lapas ir ēdamas pēc apvārīšanas. Tiek audzēta kā dekoratīvs augs.