Izplatība. Savvaļā sastopama Ziemeļeiropā, Dānijā, Eiropas centrālajā, dienvidaustrumu un dienvidu daļā, kur tā aug lapu koku mežos, it īpaši dižskābaržu mežos. Sastopama Igaunijas ziemeļaustrumos ēnainos lapu koku un jauktajos mežos, reti.
Ekoloģija. 20-80 cm augsts daudzgadīgs augs. Salcietīgs. Aug saulē un pusēnā. Dod priekšroku mitrām, auglīgām un pārsvarā kaļķainām augsnēm.
Morfoloģija. Stublāji stāvi, apaļi, dobi, ļoti zaroti, ar gariem matiņiem. Lapu apakšpusi klāj zīdaini matiņi. Piezemes lapu plātne šķelta 3-5 (7) plūksnās, kas līdz 12 cm garas un 8 cm platas, augšējās lapas trīsdaivainas, daivas plati olveidīgas, ar zāģzobainu malu. Ziedi zeltaini dzelteni, 3 cm diametrā. Zied maijā – jūnijā. Auglis – 4-6 mm garš riekstiņš, ar garu, ieritinātu knābīti.
Nozīme. Indīgs. Audzēts kā dekoratīvs augs. Izraisa apsārtumu, niezi, izsitumus, čulgas. Augs visindīgākais ir ziedēšanas lakā. Igaunijā aizsargājama suga.