Latvāņlapu mežvītenis

Clematis heracleifolia

Nosaukums (latīniski)
Clematis heracleifolia 
Nosaukums (latviski)
Latvāņlapu mežvītenis 
Tautas nosaukums
Krūmveida mežvītenis 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Ranunculaceae (gundegu dzimta) 
Ģints
Clematis (mežvītenis) 
Suga
heracleifolia 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs 
Ziedu krāsa 
zila 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
lakstaugs 
Biotops 
mežs 
Indīgums 
ir indīgs 
Izplatība 
Āzija 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Savvaļā sastopams Ķīnā un Korejā, kur tas aug mežmalās un krūmājos.

Ekoloģija. 30-100 cm augsts puskrūms. Salcietīgs. Aug saulē un pusēnā. Dod priekšroku sausām augsnēm, nepacieš pārliecīgu augsnes mitrumu. (Ir ļoti dīvaini, ka līdz 100 cm augsts vīteņaugs tiek nosaukts par puskrūmu, bet igauņu tulkotājs apstiprina, ka tā ir arī oriģinālā. Tulkotāja piezīme.)

Morfoloģija. Stumbri parasti zarojas. Lapas trīsdaivainas, ar 2,5-14 cm garu kātu, plūksnas plati olveidīgas, piecstūrveidīgas, gandrīz apaļas, eliptiskas vai olveidīgas, 2,5-16 cm garas un 2,5-14 cm platas, plānas kā papīrs, nereti trīsdaivainas, ar matiņiem, ar apaļu vai plati ķīļveidīgu pamatni, ar zāģzobainu malu un īsu, smailu vai slaidi smailu galu. Ziedi smaržīgi, zili, līdzīgi hiacinšu ziediem, žāklēs un skarās. Zied augustā, septembrī.

Nozīme. Indīgs. Tiek audzēts kā dekoratīvs augs.