Losona paciprese
Chamaecyparis lawsoniana
- Nosaukums (latīniski)
- Chamaecyparis lawsoniana
- Nosaukums (latviski)
- Losona paciprese
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- gymnospermae (kailsēkļi)
- Dzimta
- Cupressaceae (ciprešu dzimta)
- Ģints
- Chamaecyparis (paciprese)
- Suga
- lawsoniana
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks
- Biotops
- mežs
- Dabas zonas
- skujkoku meži (taiga)
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Amerika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs, tehniskais augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Aug Ziemeļamerikā, Klusā okeāna piekrastē, Oregonas dienvidrietumu daļā un Oreginas ziemeļrietumu daļā, skujkoku mežos līdz 1500 m virs jūras līmeņa.
Ekoloģija. 40-60 m augsts, mūžzaļš skuju koks. Diametrs ar mizu 1,2 - 1,8 m. Dzīvo līdz 600 gadiem. Pacieš salnas līdz –25˚C. Pieticīgs pret augsnēm. Aug saulainās, no vējiem pasargātas vietās.
Morfoloģija. Skujas tumši vai zilgani zaļas, sānu sēklsedzes ir lielākas nekā vidējā, ar eļļas dziedzeri vidū, bāli zaļas apakšā, balta svītra ļauj redzēt sēklsedzes, kas ir gaišākas apakšā. Čiekuri 7-8 mm plati, zilgani zaļi vasarā, dzeltenbrūni, kad nogatavojas, klāti ar zilganu vasku, ar 5-9 sēklsedzēm ar konusveida čiekuru vidū.
Izmantošana. Nav indīgs un audzē kā dekoratīvu augu. Koksni izmanto dažādu laivu, airu ražošanai. Koksni galvenokārt eksportē uz Japānu, kur to izmanto tempļu būvniecībai un atjaunošanai.
