Mežvīnu kļava
Acer cissifolium
- Nosaukums (latīniski)
- Acer cissifolium
- Nosaukums (latviski)
- Mežvīnu kļava
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Aceraceae (kļavu dzimta)
- Ģints
- Acer (kļava)
- Suga
- cissifolium
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- dzeltena
- Augļa krāsa
- zaļa
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks, krūms
- Biotops
- kalns, mežs
- Dabas zonas
- augstumjoslojuma (kalnu) apgabali
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Suga izplatīta Japānā no Hokaido dienvidiem līdz Kiušu centrālai daļai. Aug kalnu mežos.
Morfoloģija. Neliels koks vai krūms, savvaļā līdz 10 m augsts. Miza pelēka, gluda. Lapas saliktas, ar 3 lapiņām. Lapiņas vienādas, 5,7-10,4 cm garas, 2,2-4,6 cm platas, ovāli eliptiskas vai iegarenas, gari nosmailotas, ar rupji, asi zāģzobainu malu. Virspusē tumši zaļas, apakšpusē dzīslu stūros ar baltiem matiņu pušķiem. Ziedkopa balti pūkains, nokarens ķekars. ziedi sīki, smaržīgi. Spārnuļi līdz 2,5-3 cm gari, izplesti gandrīz taisnā leņķī. Riekstiņš plakans, dzīslains. Zied aprīlī, maijā.
Ekoloģija. Vidēji līdz ziemcietīga suga. Lēni augoša. Pacieš daļēju noēnojumu. Labi aug mitrās, labi drenētās augsnēs. Izturīga pret slimībām un kaitēkļiem.
Nozīme. Dekoratīva suga lieliem un vidēji lieliem apstādījumiem.
