Kātainā vīteņhortenzija
Calyptranthe petiolaris
- Nosaukums (latīniski)
- Calyptranthe petiolaris
- Nosaukums (latviski)
- Kātainā vīteņhortenzija
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Hydrangeaceae (hortenziju dzimta)
- Ģints
- Calyptranthe (vīteņhortenzija)
- Suga
- petiolaris
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- balta
- Augļa krāsa
- brūna
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- krūms
- Biotops
- dārzs, mežs, piekraste
- Dabas zonas
- platlapju meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs, tehniskais augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Tālajos Austrumos: Japānas salās, Sahalīnas dienviddaļā, dienvidu Kuriļu salās un Korejā.
Morfoloģija. Vasarzaļš, ložņājošs vai kāpelējošs līdz 5 m augsts krūms ar daudzām piesaknēm. Lapas ovāli sirdsveidīgas vai plati olveidīgas, 4-10 cm garas un 3-10 cm platas, ar smalki zāģzobainām malām, virspusē gandrīz kailas, apakšpusē bālākas, ar matiņu pušķiem dzīslu stūros. Lapu kāti 3-8 cm gari. Ziedkopa 15-20 cm plata, sterilo kauslapu malas dažkārt zobainas, fertilo ziedu vainaglapas baltas, 2,5-3,5 cm platas, šauri olveidīgas. Pogaļas apaļas. Zied jūnijā, jūlijā.
Ekoloģija. Sastopama platlapju mežos un mežmalās kalnos, kā arī piekrastē. Latvijā ziemcietīga.
Nozīme. Samērā bieži stādīta suga, izmantojama zemsedzei, kā arī pie mūriem, kokiem, žogiem. Koksni izmanto sīkiem izstrādājumiem. Japānā no mizas izgatavo papīru.
