Izplatība. Tālajos Austrumos: Japānas salās, Sahalīnas dienviddaļā, dienvidu Kuriļu salās un Korejā.
Morfoloģija. Vasarzaļš, ložņājošs vai kāpelējošs līdz 5 m augsts krūms ar daudzām piesaknēm. Lapas ovāli sirdsveidīgas vai plati olveidīgas, 4-10 cm garas un 3-10 cm platas, ar smalki zāģzobainām malām, virspusē gandrīz kailas, apakšpusē bālākas, ar matiņu pušķiem dzīslu stūros. Lapu kāti 3-8 cm gari. Ziedkopa 15-20 cm plata, sterilo kauslapu malas dažkārt zobainas, fertilo ziedu vainaglapas baltas, 2,5-3,5 cm platas, šauri olveidīgas. Pogaļas apaļas. Zied jūnijā, jūlijā.
Ekoloģija. Sastopama platlapju mežos un mežmalās kalnos, kā arī piekrastē. Latvijā ziemcietīga.
Nozīme. Samērā bieži stādīta suga, izmantojama zemsedzei, kā arī pie mūriem, kokiem, žogiem. Koksni izmanto sīkiem izstrādājumiem. Japānā no mizas izgatavo papīru.