Kanādas cercis
Cercis canadensis
- Nosaukums (latīniski)
- Cercis canadensis
- Nosaukums (latviski)
- Kanādas cercis
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Fabaceae (tauriņziežu dzimta)
- Ģints
- Cercis (cercis)
- Suga
- canadensis
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV)
- Ziedu krāsa
- rozā
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks, krūms
- Biotops
- dārzs, mežs
- Dabas zonas
- jauktie meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Ziemeļamerika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs, pārtikas augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Ziemeļamerikā: no Ņūdžersijas līdz Floridas ziemeļdaļai uz rietumiem līdz Misūri un Teksasai un Meksikas ziemeļdaļai.
Morfoloģija. Vasarzaļš, neliels 6-10 m augsts un 8-10 m plats koks ar plakanu vai noapaļotu vainagu un nokareniem zariem. Miza tumša, gluda, vecākiem kokiem zvīņaina un rievaina. Zari gandrīz melni, ar gaišām lenticelēm. Lapas veselas, sirdsveidīgas, ar gludām malām, 7-12 cm garas un platas, apakšpusē var būt viegli matainas. Ziedi koši purpursarkani. Dzimtenē zied no pavasara līdz vasaras vidum. Pākstis plakanas, sausas, brūnas, 5-10 cm garas, ziemā saglabājas.
Ekoloģija. Sastopama jauktajos mežos un žogmalēs. Lai iegūtu ziemcietīgus augus, sēklas nepieciešams ievākt areāla ziemeļdaļā. Stāda labi drenētās, auglīgas augsnēs. Aug saulē vai pusēnā. Labai augšanai nepieciešama pastāvīga laistīšana un mēslošana. Latvijā bargākās ziemās apsalst.
Nozīme. Viens no skaistākajiem Ziemeļamerikas ainavas kokiem. Indiāņi ziedus un sēklas lieto pārtikā.
