Izplatība. Rietumeiropā un Ziemeļāfrikā: Vidusjūras apgabala rietumdaļā. Pasaulē plaši kultivēta un daudzviet pāriet savvaļā.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 4 m augsts krūms ar matainiem dzinumiem. Lapas nepāri plūksnaini saliktas, 6-15 cm garas, ar 7-13 lapiņām. Lapiņas eliptiskas vai otrādi olveidīgas, galotne strupa vai ar bedrīti, līdz 3 cm garas, virspusē kailas, apakšpusē ar retiem pieplakušiem matiņiem. Ziedkopas līdz 5 cm garas, ar 3-8 ziediem. Ziedi līdz 20 mm gari, koši gaiši dzelteni. Kauss zvanveida ar asiem zobiņiem. Bura ar sarkanbrūnu rakstu. Pākstis 5-8 cm garas un 2-3 cm platas, uzpūstas, salīdzinoši plānas, parasti neatveras, ar daudzām sēklām. Zied no maija līdz oktobrim un pakāpeniski veido pākstis.
Ekoloģija. Saulmīle. Sausumizturīga. Stāda jebkurā augsnē. Pavairo ar sēklām. Latvijā bargākās ziemās apsalst līdz sniega segai. Ziemā jāsargā no zaķiem un stirnām.
Nozīme. Audzē kā ļoti pieticīgu dekoratīvu krūmu, kas zied ilgi un veido pievilcīgas, daļēji caurspīdīgas pūšļveida pākstis, tālab tās izmanto arī sausajās ziedu kompozīcijās.