Kokveida koluteja

Colutea arborescens

Nosaukums (latīniski)
Colutea arborescens 
Nosaukums (latviski)
Kokveida koluteja 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Fabaceae (tauriņziežu dzimta) 
Ģints
Colutea (koluteja) 
Suga
arborescens 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs 
Ziedu krāsa 
dzeltena 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
krūms 
Biotops 
dārzs 
Dabas zonas 
stepe 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Āfrika, Eiropa 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Rietumeiropā un Ziemeļāfrikā: Vidusjūras apgabala rietumdaļā. Pasaulē plaši kultivēta un daudzviet pāriet savvaļā.

Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 4 m augsts krūms ar matainiem dzinumiem. Lapas nepāri plūksnaini saliktas, 6-15 cm garas, ar 7-13 lapiņām. Lapiņas eliptiskas vai otrādi olveidīgas, galotne strupa vai ar bedrīti, līdz  3 cm garas, virspusē kailas, apakšpusē ar retiem pieplakušiem matiņiem. Ziedkopas līdz 5 cm garas, ar 3-8 ziediem. Ziedi līdz 20 mm gari, koši gaiši dzelteni. Kauss zvanveida ar asiem zobiņiem. Bura ar sarkanbrūnu rakstu. Pākstis 5-8 cm garas un 2-3 cm platas, uzpūstas, salīdzinoši plānas, parasti neatveras, ar daudzām sēklām. Zied no maija līdz oktobrim un pakāpeniski veido pākstis.

Ekoloģija. Saulmīle. Sausumizturīga. Stāda jebkurā augsnē. Pavairo ar sēklām. Latvijā bargākās ziemās apsalst līdz sniega segai. Ziemā jāsargā no zaķiem un stirnām. 

Nozīme. Audzē kā ļoti pieticīgu dekoratīvu krūmu, kas zied  ilgi un veido pievilcīgas, daļēji caurspīdīgas pūšļveida pākstis, tālab tās izmanto arī sausajās ziedu kompozīcijās.