Izplatība. Krievijā - Piejūras novadā, Kamčatkā un Sahalīnā, Japānā - Hokaido salā.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 4-7 m augsts koks ar blīvu vainagu. Dzinumi tumši purpurbrūni, ar retām pelēkām lenticelēm. Ērkšķu nav vai to maz, taču tad tie ir resni, līdz 2,5 cm gari. Lapas olveidīgas vai plati olveidīgas 3-10 cm garas, ar plati ķīļveida vai nošķeltu pamatu, ar 4-5 seklu daivu pāriem, biezas, virspusē tumši zaļas, blāvas, apakšpusē sākumā tūbainas, nobriedušas gandrīz kailas. Ziedkopas ass, ziedkāti un ziedgultne balti vai pelēcīgi tūbaina. Vainags balts,12-14 mm plats. Negatavie augļi tumši sarkani, nobriedušie melni, apaļi vai saplacināti. Mīkstums zaļgans. Kauliņi 3-5. Zied maijā, augļi nogatavojas septembrī.
Ekoloģija. Sastopama upju ielejās, kalnu nogāzēs, pamežā.
Nozīme. No koksnes izgatavo ziemeļtautu ragavas - nartas. No saknēm un lapām iegūst dzeltenu un brūnu krāsu. Augļi ēdami, tos pievieno miltiem un tējai. Latvijā salcietīga suga. Stāda pa vienai vai grupās.