Izplatība. Austrumsibīrijā - Daurijā un Sajānos, Amūras apgabalā, Piejūras novadā un Sahalīnā.
Morfoloģija.Vasarzaļš, 4-7 m augsts kociņš vai krūms. Dzinumi sākumā blīvi klāti ar pelēkiem matiņiem, viengadīgie gandrīz kaili, sarkanbrūni, spīdīgi. Ērkšķu nav vai to nedaudz, bet tie ir spēcīgi, purpursarkani, spīdīgi, 1-3 cm gari. Lapas otrādi olveidīgas vai olveidīgas, 3-9 cm garas, ar smailu galotni un ķīļveida pamatu, ar 4-6 seklu daivu pāriem. Lapas virspuse zaļa, bez spīduma, ar izklaidus matiņiem un ar iegrimušu dzīslojumu, apakšpuse blīvi samtaini mataina, ar izceltu dzīslojumu. Ziedkopas daudzziedu, blīvas, līdz 5 cm platas, un, tāpat kā ziedkāts, ziedgultne un kauslapas, tūbainas. Vainags balts vai dažkārt ar rozā maliņām, 10-15 mm plats. Augļi sarkani, īsi elipsoidāli, ap 1 mm plati, sākumā mataini, vēlāk kaili. Mīkstums oranžs, miltains. Kauliņi 3-5. Zied maijā, augļi nogatavojas septembrī.
Ekoloģija. Sastopama mežos, upju ielejās, kalnu korēs un nogāzēs, mežmalās; pa vienai vai nelielās grupās.
Nozīme. Koksni izmanto virpotiem priekšmetiem. No saknēm un lapām iegūst dzeltenu un brūnu krāsu. Ziedus un augļus izmanto medicīnā. Augļi ēdami. Medusaugs. Dekoratīva.