Izplatība. Rietumeiropas centrālajā daļā, Vidusjūras apgabalā, Rietumukrainā.
Morfoloģija. Mūžzaļš, 30-40 cm augsts, ložņājošs krūms. Dzinumi mataini. Lapas vairāk izvietotas zaru galos, tās iegareni otrādi olveidīgas, 0,8-2 cm garas, ādainas, galotnē noapaļotas vai jomainas, ar dzelonīti, ar ķīļveidā sašaurinātu pamatu, virspusē tumši zaļas, abpusēji punktainas, sēdošas. Ziedi zaru galos galviņās pa 6-10, ar lāpstveida pieziedlapām, smaržīgi. Apziednis rozā, retāk balts, ap 1 cm plats, ar 6-7 mm garu stobriņu, kam ārpusē pelēcīgi matiņi. Kauleņi dzeltenbrūni. Zied aprīlī, maijā.
Ekoloģija. Sastopama kalnos un stepēs atklātās nogāzēs un pakalnos, ar krīta slāni zem augsnes vai krīta atsegumos.
Nozīme. Dekoratīva, taču indīga. Piemērota akmensdārziem. Mizu izmanto medicīnā. Medusaugs.