Izcelsme. Veģetatīvi pavairojama šķirne, kas radusies Vācijā pirms 1877. gada.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 20-25 m augsts, cēls koks, ar ļoti blīvu vainagu. Lapas tumšākas, nekā citām dižskābarža šķirnēm. Tās tumši sarkanas līdz gandrīz melni brūnas, ar viļņainām malām.
Ekoloģija. Sakņu sistēma sekla un plaša. Pacieš daļēji sausu un sārmainu augsni. Stāda labi drenētās, barības vielām bagātās vietās. Lapu krāsojums vislabāk izpaužas saulainā vietā.
Nozīme. Skaists koks. Izcilākie Latvijā stādītie koki ir Kurzemē un Zemgalē. Īpaši izceļas, ja blakus aug baltie vītoli.