Divmāju ragukoks

Gymnocladus dioica

Nosaukums (latīniski)
Gymnocladus dioica 
Nosaukums (latviski)
Divmāju ragukoks 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Fabaceae (tauriņziežu dzimta) 
Ģints
Gymnocladus (ragukoks) 
Suga
dioica 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs 
Ziedu krāsa 
balta 
Augļa krāsa 
sbrūna 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
koks 
Biotops 
dārzs 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Ziemeļamerika 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Ziemeļamerikā: no Ņujorkas un Pensilvānijas līdz Minesotai, Nebraskai, Oklahomai un Tenesijai.

Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 30 m augsts koks ar zemu, pārkarenu vainagu. Zari spēcīgi, to maz. Miza tumši brūna, kas jau jaunākiem kokiem dziļi izvagota. Dzinumi, 0,7-2 cm resni, tūbaini. Lapas divkārt plūksnaini saliktas, 15-50 cm garas. Lapiņas līdz 5 cm garas, jaunās apakšpusē ar matiņiem. Divmāju augs. Ziedkopas dzinumu galos. Ziedu kātiņi līdz 2 cm gari, zaļganbalti, mataini, ar citrona smaržu. Ziedi zaļganbalti, ar 4-5 izplestām vainaglapām, smaržīgi.  Vīrišķie ziedi 10-12 cm garās skarās, sievišķie 25-30 cm garos ķekaros. Pākstis 13-20 cm garas, 4-5 cm platas un līdz 1 cm biezas, ādainas, ar lipīgu mīkstumu. Zied jūnija sākumā, augļi nogatavojas oktobrī.

Ekoloģija. Sastopama palienēs, dziļās aizās un mitrās nogāzēs, kur aug dziļās, auglīgās augsnēs. Jaunie augi salīdzinoši ēncietīgi.

Nozīme. Dekoratīvs, Latvijā reti stādīts.