Divmāju ragukoks
Gymnocladus dioica
- Nosaukums (latīniski)
- Gymnocladus dioica
- Nosaukums (latviski)
- Divmāju ragukoks
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Fabaceae (tauriņziežu dzimta)
- Ģints
- Gymnocladus (ragukoks)
- Suga
- dioica
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- balta
- Augļa krāsa
- sbrūna
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks
- Biotops
- dārzs
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Ziemeļamerika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Ziemeļamerikā: no Ņujorkas un Pensilvānijas līdz Minesotai, Nebraskai, Oklahomai un Tenesijai.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 30 m augsts koks ar zemu, pārkarenu vainagu. Zari spēcīgi, to maz. Miza tumši brūna, kas jau jaunākiem kokiem dziļi izvagota. Dzinumi, 0,7-2 cm resni, tūbaini. Lapas divkārt plūksnaini saliktas, 15-50 cm garas. Lapiņas līdz 5 cm garas, jaunās apakšpusē ar matiņiem. Divmāju augs. Ziedkopas dzinumu galos. Ziedu kātiņi līdz 2 cm gari, zaļganbalti, mataini, ar citrona smaržu. Ziedi zaļganbalti, ar 4-5 izplestām vainaglapām, smaržīgi. Vīrišķie ziedi 10-12 cm garās skarās, sievišķie 25-30 cm garos ķekaros. Pākstis 13-20 cm garas, 4-5 cm platas un līdz 1 cm biezas, ādainas, ar lipīgu mīkstumu. Zied jūnija sākumā, augļi nogatavojas oktobrī.
Ekoloģija. Sastopama palienēs, dziļās aizās un mitrās nogāzēs, kur aug dziļās, auglīgās augsnēs. Jaunie augi salīdzinoši ēncietīgi.
Nozīme. Dekoratīvs, Latvijā reti stādīts.
