Izplatība. Ziemeļamerikā: no Rietumvirdžīnijas, Ohaio un Ilinoisas līdz Floridai un Oklahomas austrumdaļai.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 12 m augsts koks ar noapaļotu vainagu. Miza nedaudz viļņaina, sarkanbrūna, plēkšņaina. Dzinumi sākumā ar zvaigžņveida matiņiem, vēlāk kaili, oranžbrūni un sarkanbrūni. Lapas olveidīgas, eliptiskas vai olveidīgi iegarenas, 5-10 cm garas, 2-5 cm plats, ar smailu galotni un ķīļveidīgu vai noapaļotu pamatu, sīki zāģzobainas, virspusē sākumā tūbainas, vēlāk kailas, apakšpusē matainas. Ziedi 1-1,5 cm gari, pa 2-5. Ziedu kāti 1-2 cm gari, mataini. Vainags plati zvanveida, četrdaivains, balts vai plaukstot rozā. Auglis 2-3 cm garš, četrspārnains, iegarens, sauss kaulenis. Zied maijā, pirms lapu plaukšanas.
Ekoloģija. Sastopams mežainās nogāzēs un pie upēm, parasti pamežā. Parasta suga Apalaču kalnu dienviddaļā. Latvijā vasarā, atklātās vietās stiprā vēja lūzt zari. Stāda skābā, auglīgā augsnē.
Nozīme. Dekoratīvs, Latvijā maz stādīts koks.