Parastā petērija
Petteria ramentacia
- Nosaukums (latīniski)
- Petteria ramentacia
- Nosaukums (latviski)
- Parastā petērija
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Fabaceae (tauriņziežu dzimta)
- Ģints
- Petteria (petērija)
- Suga
- ramentacea
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV)
- Ziedu krāsa
- dzeltena
- Augļa krāsa
- brūna
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- krūms
- Biotops
- dārzs, mežs
- Dabas zonas
- mežastepes
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Eiropa
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Eiropā: Balkānu pussalā.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 2,5 m augsts krūms. Jaunie dzinumi pelēkzaļi, mataini. Lapas trīsstarainas, ar 2-4 cm garu kātiņu. Lapiņas šauri eliptiskas vai otrādi olveidīgi iegarenas, 2-6 cm garas, ar strupu galotni un skropstainām malām, jaunās viegli matainas, nobriedušās virspusē tumši zaļas, apakšpusē gaišākas. Zieda ķekari blīvi, stāvi, 3-7 cm gari, zaru galos. Ziedi dzelteni, smaržīgi, ar īsiem kātiņiem. Kauss zīdains, divdaivains. Pākstis melnas, šauri iegarenas, plakanas, līdz 4,5 cm garas, kailas vai ar retiem, zīdainiem matiņiem. Zied no maija līdz jūnijam.
Ekoloģija. Sastopama stepēs un sausos mežos. Stāda sausās, saulainās vietās. Augsnes ziņā pieticīga. Pavairo ar sēklām.
Nozīme. Dekoratīva.
