Baltā robīnija
Robinia pseudoacacia
- Nosaukums (latīniski)
- Robinia pseudoacacia
- Nosaukums (latviski)
- Baltā robīnija
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Fabaceae (tauriņziežu dzimta)
- Ģints
- Robinia (robīnija)
- Suga
- pseudoacacia
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- balta
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks
- Biotops
- dārzs
- Dabas zonas
- platlapju meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Ziemeļamerika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs, pārtikas augs, tehniskais augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Ziemeļamerika: Apalaču kalnos.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 25 m augsts koks. Miza pelēkbrūna, bieza, saplaisā. Dzinumi kaili vai viegli mataini, šķautņaini, olīvzaļi līdz sarkanbrūni. Lapas 10-25 cm garas, ar pielapēm, kas pārveidojušās par dzeloņiem. Lapiņas 9-19, eliptiskas, 2-4 cm garas, nobriedušas kailas. Ziedkopas 10-20 cm garas, nokarenas. Ziedi balti, smaržīgi, 6-12 cm gari. Kauss plati zvanveida, blīvi klāts ar rudiem matiņiem. Pākstis iegareni lineāras, plakanas, 5-12 cm garas, kailas, ar 3-15 sēklām. Zied jūnijā, pākstis nobriest augustā un ilgi saglabājas koka zaros.
Ekoloģija. Sastopama platlapju mežos, kur aug nelielās grupās vai pa vienam. Sakņu sistēma spēcīga, dziļa, veido sakņu atvases. Saulmīle. Aug dažādās augsnēs.
Nozīme. Vērtīga, mitrumizturīga koksne. Miza satur miecvielas. No lapām iegūst vitamīnus un zilu krāsvielu, no ziediem parfimērijā lietojamu ēterisko eļļu. Plaši izmanto apstādījumos, kā arī augsnes nostiprināšanai. Var stādīt dzīvžogā.
