Parastā purvmirte

Myrica gale

Nosaukums (latīniski)
Myrica gale 
Nosaukums (latviski)
Parastā purvmirte 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Myricaceae (purvmiršu dzimta) 
Ģints
Myrica (purvmirte) 
Suga
gale 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs 
Ziedu krāsa 
sarkana/purpura 
Augļa krāsa 
zaļa 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
krūms 
Biotops 
mežs, mitrājs (t.sk. purvs), pļava 
Dabas zonas 
jauktie meži 
Indīgums 
ir indīgs 
Aizsardzība 
aizsargāts Igaunijā, aizsargāts Latvijā 
Izplatība 
Eiropa, Ziemeļamerika 
Auga pielietojums 
ārstniecības augs, dekoratīvs augs, pārtikas augs, tehniskais augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Eiropā – Baltijas un Ziemeļjūras piekrastē, kā aŗī Atlantijas okeāna piekrastes ziemeļu galā. Ziemeļamerikā – no Ņūfaundlendas līdz Aļaskai, uz dienvidiem līdz Ņujorkai, Virdžīnijai, Mičiganai un Vašingtonai.

Morfoloģija. Vasarzaļš, 1-2 m augsts, noapaļots krūms ar ložņājošiem sakneņiem. Zari tumši brūni. Lapas otrādi lancetiskas vai iegareni otrādi olveidīgas, ar strupu vai smailu galotni, galotnes tuvumā sekli zobainas, 2-6 cm garas, ar ieritinātām malām, virspusē tumši zaļas, kailas, apakšpusē gaišākas, ar īsiem matiņiem un dzelteniem smaržīgiem dziedzeriem. Divmāju augs. Vīrišķās spurdzes cilindriskas, 0,7-1,6 cm garas, gaiši sarkanbrūnas, sievišķās spurdzes plati cilindriskas, 0,5 cm garas. Augļi zaļgani, dziedzeraini, ap 4 mm plati kauleņi. Zied pirms lapu plaukšanas – aprīlī, maijā. Augļi nogatavojas septembrī, oktobrī.

Ekoloģija. Aug jūras piekrastē – virsājos, mežmalās, slapjās pļavās, zāļu un sūnu purvos, aizaugošu ezeru krastos, starpkāpu ieplakās.

Nozīme. Smiltāju nostiprinātāja. Bagātina augsni ar slāpekli. Augam antibakteriāla ietekme. Dažkārt pievieno alum. Satur miecvielas un dzeltenu krāsvielu. Insekticīds – atbaida kodes u.c. kukaiņus.