Izplatība. Eiropā – Baltijas un Ziemeļjūras piekrastē, kā aŗī Atlantijas okeāna piekrastes ziemeļu galā. Ziemeļamerikā – no Ņūfaundlendas līdz Aļaskai, uz dienvidiem līdz Ņujorkai, Virdžīnijai, Mičiganai un Vašingtonai.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 1-2 m augsts, noapaļots krūms ar ložņājošiem sakneņiem. Zari tumši brūni. Lapas otrādi lancetiskas vai iegareni otrādi olveidīgas, ar strupu vai smailu galotni, galotnes tuvumā sekli zobainas, 2-6 cm garas, ar ieritinātām malām, virspusē tumši zaļas, kailas, apakšpusē gaišākas, ar īsiem matiņiem un dzelteniem smaržīgiem dziedzeriem. Divmāju augs. Vīrišķās spurdzes cilindriskas, 0,7-1,6 cm garas, gaiši sarkanbrūnas, sievišķās spurdzes plati cilindriskas, 0,5 cm garas. Augļi zaļgani, dziedzeraini, ap 4 mm plati kauleņi. Zied pirms lapu plaukšanas – aprīlī, maijā. Augļi nogatavojas septembrī, oktobrī.
Ekoloģija. Aug jūras piekrastē – virsājos, mežmalās, slapjās pļavās, zāļu un sūnu purvos, aizaugošu ezeru krastos, starpkāpu ieplakās.
Nozīme. Smiltāju nostiprinātāja. Bagātina augsni ar slāpekli. Augam antibakteriāla ietekme. Dažkārt pievieno alum. Satur miecvielas un dzeltenu krāsvielu. Insekticīds – atbaida kodes u.c. kukaiņus.