Tūbainā purvmirte

Izplatība.  Krievijas Tālajos Austrumos – Ohotskas un Tatāru jūras piekrastē, Sahalīnā un Kamčatkā, kā arī Japānas ziemeļdaļā.

Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 1 m augsts, blīvs krūms. Jaunie dzinumi mataini un dziedzeraini. Lapas otrādi lancetiskas vai iegareni otrādi olveidīgas, ar strupu vai nosmailotu galotni, ar dažiem sekliem zobiņiem, 2-6 cm garas, 0,8-1,5 cm platas, ar ieritinātām malām, virspusē tumši zaļas, apakšpusē gaišākas, abpusēji ar īsiem matiņiem un punktveida dziedzerīšiem, kas augam piedod īpatnēju smaržu. Divmāju augs. Vīrišķās spurdzes sēdošas, 0,8-1,2 cm garas, sievišķās īsākas, blīvas, 0,3-0,5 cm garas. Augļi sausi kauleņi.

Ekoloģija. Aug jūras krasta smiltīs, ezeru krastos, sūnu vai retāk zāļu purvos, kur sastopams kopā ar vaivariņiem. Bieži veido audzes.

Nozīme. No zariem un lapām iegūst rētas dziedinošu līdzekli. Lapas vietējie iedzīvotāji izmanto ādas slimību gadījumos, kā arī kā apiņu aizvietotāju alum. Ziedpumpuri satur dzeltenu krāsvielu.