Izplatība. Savvaļā Japānā, Ķīnā, Indijā un Mazāzijā.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 15-20 m augsts koks ar blīvu, noapaļotu vainagu. Jaunie zari pelēcīgi brūni, mataini, ar gaiši rudām lenticelēm. Lapas tumši zaļas, gludas vai raupjas kārpaino pauguriņu dēļ, plati ovālas vai olveidīgas, ar sirdsveida, noapaļotu vai nošķeltu pamatu un smailu galotni, ar rupji zobainām malām. Jauno dzinumu lapas parasti ar 3-7 dažāda lieluma un formas daivām. Vīrišķās spurdzes 3-7 cm garas, sievišķās iegarenas vai apaļas, zaļas. Zied aprīlī, maijā. Gatavie kopaugļi 1-2,5 cm gari, balti, zaļganbalti vai purpurmelni, sulīgi, saldi.
Ekoloģija. Savvaļā sastopams kalnu mežos. Dzimtenē sākumā ļoti ātraudzīgs. Ilgmūžīgs, sasniedz 200-300 gadu vecumu.
Nozīme. Ļoti dekoratīvs, daudz šķirņu. Var izmantot dzīvžogiem, tas var apsalt līdz sniega segai, taču ātri ataug. Zīdtārpiņu barība. Koksne smaga, cieta, to izmanto galdniecībā u.c. No lapām iegūst dzeltenu krāsu.