Izplatība. Ziemeļamerikā – no Menas līdz Ontario un Minesotai, uz dienvidiem līdz Floridai, Teksasai un Meksikas līcim.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 45 m augsts koks ar iegarenu vai olveidīgu vainagu. Galvenais stumbrs pie pamata pēkšņi sadalās sānu stumbros, tā veidojot vairākas dažāda augstuma galotnes. Zari taisni, slīpi augšup vērsti. Miza ļoti gaiši pelēka, atdalās plānām plātnēm, atsedzot dzelteno, svaigo mizu. Viengadīgie zari oranžbrūni, spīdīgi. Lapas vienāda garuma un platuma, vai platākas, 12-15 cm platas, neizteikti vai sekli trīsdaivainas, uz spēcīgiem dzinumiem piecdaivainas, ar nošķeltu vai plati sirdsveidīgu pamatu. Jaunās lapas abpusēji tūbainas, nobriedušās virspusē kailas un spīdīgas, tumši zaļas. Zied pirms lapu plaukšanas. Ziedi viendzimuma; vīrišķie dzelteni, lapu žāklēs, sievišķie purpursarkani, garkātainās galviņās. Augļkopas pa vienai, 2,5-3 cm platas, ar kailu, 7,5-15 cm garu kātiņu.
Ekoloģija. Aug upju un ezeru krastos, upju ielejās un kanjonos. Vislielākie koki atrodami dziļās, mitrās, auglīgās augsnēs.
Nozīme. Koksne smaga, cieta, sīksta, rupji graudaina, to izmanto mēbeļu apdarei, kastēm u.c. Skaists koks. Latvijā reti stādīts, jo nav ziemcietīgs.