Plūksnlapu stafileja
Staphylea pinnata
- Nosaukums (latīniski)
- Staphylea pinnata
- Nosaukums (latviski)
- Plūksnlapu stafileja
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Staphyleaceae (stafileju dzimta)
- Ģints
- Staphylea (stafileja)
- Suga
- pinnata
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- balta
- Augļa krāsa
- zaļa
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks, krūms
- Biotops
- dārzs, mežs
- Dabas zonas
- platlapju meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija, Eiropa
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs, pārtikas augs, tehniskais augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Centrāleiropas dienviddaļā, Itālijā un Balkānos, Kaukāzā.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 5 m augsts krūms vai neliels koks. Dzinumi kaili, zari brūni. Lapas ar 5-7 iegareni olveidīgām vai eliptiskām lapiņām. Lapiņas 5-13 cm garas un 3,5-5 cm platas, ar noapaļotu vai ķīļveidīgu pamatu un vairāk vai mazāk nosmailotu galotni, ar sīki zāģzobainām malām, virspusē tumši zaļas, apakšpusē gaišākas, nobriedušās kailas. Ziedi garās, nokarenās skarās. Kauslapas olveidīgas, ārpusē viegli sārtas, 7-10 mm garas. Vainaglapas baltas, vienāda garuma ar kauslapām, taču šaurākas. Augļi gandrīz apaļi, pūšļveidīgi, ap 3 cm plati. Zied jūnija sākumā, augļi ienākas septembrī.
Ekoloģija. Sastopama platlapju mežu pamežā un mežmalās, kalnos līdz 1300 m v.j.l.
Nozīme. Dekoratīva, it īpaši augļu laikā. No saknēm iegūst sarkanu krāsu. Koksne noder virpotiem izstrādājumiem. Skābētus dzinumus, pumpurus un ziedus lieto pārtikā. Sēklas satur taukvielas. Medusaugs.
