Parastā liepa
Tilia cordata
- Nosaukums (latīniski)
- Tilia cordata
- Nosaukums (latviski)
- Parastā liepa
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Tiliaceae (liepu dzimta)
- Ģints
- Tilia (liepa)
- Suga
- cordata
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- dzeltena
- Augļa krāsa
- brūna, zaļa
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks
- Biotops
- dārzs, mežs, piekraste
- Dabas zonas
- , jauktie meži, platlapju meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija, Eiropa
- Auga pielietojums
- ārstniecības augs, dekoratīvs augs, pārtikas augs, tehniskais augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Eiropā, Kaukāzā, Urālos, Rietumsibīrijā – mērenajā joslā.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 28 m augsts koks ar pārkarenu vainagu, ar nokareniem zemākajiem zariem. Miza pelēka. Jaunie zariņi sarkanbrūni, ar sīkām lenticelēm. Pumpuri kaili. Lapas ieapaļas vai iegarenas, 5-9 cm garas un 5-8 cm platas, simetriskas un ar sirdsveida pamatu vai asimetriskas, ar nošķeltu pamatu, malās ar smalkiem, augšup vērstiem zobiņiem ar skrimslīti galā, virspusē zaļas, kailas, apakšpusē zilganzaļas, ar rudu matiņu kušķiem dzīslu stūros. Ziedkopas ar 3-11 ziediem, kailas. Kauslapas 3-4 mm garas. Vainaglapas lancetiskas, 4-5 mm garas. Augļi apaļi vai iegareni, 5-7 cm plati, ar plānu apvalku, viegli tūbaini. Zied jūlija sākumā, augļi nogatavojas septembrī.
Ekoloģija. Sastopama lapkoku un jauktajos mežos. Visziemcietīgākā liepu suga. Sausā un karstā laikā agri nomet lapas. Sasniedz 500-600 gadu vecumu. Ēncietīga, aug vidēji mitrās, auglīgās augsnēs.
Nozīme. Mežā un stādījumos uzlabo augsnes auglību. Koksne viegla, mīksta, to izmanto mēbelēm, finierim, zīmuļiem utt. No mizas iegūst lūkus, no ziediem smaržvielas. Augļos vērtīgas pārtikas taukvielas. Plaši izmanto oficiālajā un tautas medicīnā. Svarīgs medusaugs. Dekoratīva, var augt pilsētas vidē. Ir šķirnes un hibrīdi.
