Izplatība. Krievijā – Piejūras novadā, Korejā, Ķīnas ziemeļaustrumos.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 15 m augsts koks. Miza pelēka, vecākiem kokiem plaisā. Jaunie zariņi kaili, brūni, ar retām lenticelēm. Pumpuri kaili, tumši brūni. Lapas ieapaļas vai plati olveidīgas, 3-9 cm garas un 3-8,5 cm platas, ar krasi nosmailotu galotni un sirdsveidīgu vai nošķeltu pamatu, ar asi zāģzobainām malām, virspusē zaļas, kailas, apakšpusē bāli zilganas, ar rudiem matiņiem dzīslu stūros un dažreiz arī uz dzīslām. Ziedkopas ar 3-8 ziediem. Kauslapas lancetiskas, 5-5,5 cm garas. Vainaglapas pie pamata platākas, ar noapaļotu galotni, 7-8 mm garas. Augļi bumbierveida, 7-10 mm gari, gludi, ar baltiem matiņiem.
Ekoloģija. Aug platlapju un jauktajos mežos, auglīgās, vidēji mitrās augsnēs.
Nozīme. No koksnes izgatavo finieri, sērkociņus un dažādus priekšmetus, no lūkiem pinumus. Mizu un ziedus izmanto medicīnā. Medusaugs. Dekoratīva.