Parastais kampsis
Campsis radicans
- Nosaukums (latīniski)
- Campsis radicans
- Nosaukums (latviski)
- Parastais kampsis
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Bignoniaceae (bignoniju dzimta)
- Ģints
- Campsis (kampsis)
- Suga
- radicans
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- dzeltena, oranža, sarkana/purpura
- Augļa krāsa
- brūna, zaļa
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- vīteņaugs
- Biotops
- dārzs, iežu atsegumi, kalns, mežs, piekraste
- Dabas zonas
- jauktie meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Ziemeļamerika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Aug savvaļā ASV dienvidaustrumos.
Morfoloģija. Vasarzaļa, līdz 15 m gara liāna ar gaisa saknēm. Veido atvases. Lapas nepāra plūksnaini saliktas, ar 9-13 lapiņām, līdz 6 cm garas. Lapiņas ar īsiem kātiņiem, olveidīgas vai olveidīgi iegarenas, ar zāģzobainām malām, virspusē tumši zaļas, kailas, apakšpusē gaišākas, matainas. Ziedi ķekaros pa 4-12, jauno dzinumu galos. Kauss īsāks, nekā vainags, ar 5 trīsstūrainām daivām. Vainags piltuvveidīgs, 7-9 cm garš, ar 5 izplestām daivām, ārpusē oranžs, ar šarlaksarkaniem atlokiem. Zied augustā, septembrī. Pogaļa iegareni cilindriska, 8-12 mm gara, sēklu daudz.
Ekoloģija. Savvaļā sastopams skrajos mežos, krūmājos, uz klintīm, upju krastos, pamestos laukos, ceļmalās. Pāriet savvaļā aiz areāla robežām, daudzviet to uzskata par nezāli. Iztur līdz 25 grādu salu. Ātraudzīgs, īpaši auglīgās, vidēji mitrās augsnēs. Saulmīlis. Labi pacieš apgriešanu.
Nozīme. Audzē kā skaistu, bagātīgi ziedošu liānu. Ir šķirnes.
