Izplatība. Savvaļā aug Rietumeiropas un Centrāleiropas kalnu apgabalos.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 45 cm augsts puskrūms ar līdz 50 cm gariem, mezglainiem, matainiem zariņiem, kas viegli apsakņojas un stāviem dzinumiem ar zīdainiem matiņiem. Lapas iegareni olveidīgas līdz lancetiskas, 5-15 cm garas, ar smailu vai strupu galotni, jaunās ar zīdainiem matiņiem, vēlāk gandrīz kailas, tumši zaļas, ar īsiem kātiņiem. Ziedi zelta dzelteni, iegarenās ķekarveida ziedkopās. Kauss ap 5 mm garš, matains. Vainaglapas ārpusē matainas. Pākstis šauri iegarenas, plakanas, 10-30 mm garas, dzeltenbrūnas, ar sudrabainiem matiņiem. Zied no maija līdz jūlijam, dažkārt pat līdz oktobrim.
Ekoloģija. Kalnos sastopama līdz alpīnajai joslai. Aug grupās, nabadzīgās augsnēs, virsājos, kā arī klinšu spraugās, reti atrodama kaļķainās augsnēs.
Nozīme. Dekoratīva, jo ilgstoši un bagātīgi zied.