Trīsdaivu mežvīns
Parthenocissus tricuspidata
- Nosaukums (latīniski)
- Parthenocissus tricuspidata
- Nosaukums (latviski)
- Trīsdaivu mežvīns
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Vitaceae (vīnkoku dzimta)
- Ģints
- Parthenocissus (mežvīns)
- Suga
- tricuspidata
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV)
- Ziedu krāsa
- zaļa
- Augļa krāsa
- zilgana
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- vīteņaugs
- Biotops
- dārzs, iežu atsegumi, piekraste
- Dabas zonas
- jauktie meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Savvaļā sastopama Krievijā – Piejūras novadā, Korejā, Japānā.
Morfoloģija. Augsta vasarzaļa liāna, kas blīvi klāj koku stumbrus, akmeņus un sienas. Vītnes īsas, zarainas, ar piesūcekņiem. Neražojošo zaru lapas iegareni olveidīgas, 10-20 cm platas, trīsdaivainas līdz veselas, ar dziļi zobainām malām, pabiezas, virspusē kailas, spīdīgas, apakšpusē ar matiņiem uz dzīslām. Jauno augu lapas parasti sīkākas, uz zemākajiem zariem lapas trīsstaraini saliktas; vidējā lapiņa otrādi olveidīga, sānu lapiņas nošķelti plati olveidīgas. Ziedkopas pāros uz īsvasām, ar 2 lapām pie pamata. Ziedi divdzimumu. Kauss piecdaivains, vainaglapas 5, izplestas. Augļi apaļi, 6-8 mm plati, zilganmelni, ar apsarmi. Zied jūnijā, jūlijā, augļi nogatavojas septembrī, oktobrī.
Ekoloģija. Savvaļā aug uz jūras stāvkrastu klintīm. Pavairo ar sēklām un spraudeņiem.
Nozīme. Eiropā plaši stādīta, ļoti skaista liāna, kas Latvijā pagaidām retums.
