Smaillapu vītols

Izplatība. Savvaļā sastopams Ziemeļaustrumeiropā un Autrumsibīrijā.

Morfoloģija. Vasarzaļš, 4-6 m augsts krūms vai koks ar plašu vainagu. Dzinumi kaili, purpursarkani, ar apsarmi, smalki. Lapas 5-12 cm garas, piecas reizes garākas, nekā platas, lineāri lancetiskas, ar asi zāģzobainām malām, abpusēji kailas, virspusē tumši zaļas, apakšpusē pelēcīgi  zaļas. Zied pirms lapu plaukšanas. Spurdzes ieriešas rudenī, četrus līdz piecus mēnešus pirms ziedēšanas, tās klātas ar gariem, sudrabpelēkiem matiņiem.

Ekoloģija. Sastopams atklātās, gaišās vietās, smiltājos pie upēm, kā arī dziļāk iekšzemē. Klonus pavairo ar spraudeņiem. Salcietīgs. Sausumizturīgs.

Nozīme. Viena no labākajām sugām smilšu nostiprināšanai, stāda upju krastos, gar dīķiem u.c. Dekoratīvs, Latvijā bieži stādīts vīrišķais klons. Koksni izmanto saimniecības  priekšmetiem, kā kurināmo u.c. No zariem pin grozus un mēbeles. Mizu un lapas pielieto medicīnā. Medusaugs.