Izcelsme. Šveicē pazīstams kopš 1671. gada.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 10-25 m augsts koks ar slaidu vai plakanu galotni. Zari šaurā leņķī vērsti augšup. Jaunie dzinumi oranždzelteni. Miza pelēcīgi brūna, saplaisājusi. Lapas 5-10 cm garas, ap 1 cm platas, smaili lancetiskas, kailākas, nekā parastajam baltajam vītolam, koši zaļas, spīdīgas. Zināmi gan vīrišķie, gan sievišķie kloni.
Ekoloģija. Augsnes ziņā pieticīga. Saulmīlis. Lai izceltu jauno zaru krāšņumu un to būtu vairāk, ik gadu veic apgriešanu.
Nozīme. Ļoti dekoratīva, īpaši izceļas bezlapu stāvoklī. Piemērota alejām un lieliem parkiem. Zari lokani, tāpēc tos plaši izmanto pinumiem.