Izplatība. Eiropas ziemeļdaļā un Rietumsibīrijā.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 1-1,5 m augsts, apaļš vai olveida krūms. Zari tumši sarkani vai brūni. Jaunie dzinumi tūbaini. Lapas 5-8 cm garas un 2-3 cm platas, iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ar noapaļotu vai plati ķīļveidīgu pamatu, malas ar zobiņiem vai veselas, ieritinātas, virspusē blāvi zaļas, viegli rievainas, apakšpusē balti tūbainas. Spurdzes gandrīz sēdošas, 2-4 cm garas, ar gariem, baltiem matiņiem. Zied maijā, jūnijā.
Ekoloģija. Aug mežu un mežatundras zonā, ziemeļu kalnos subalpīnajā joslā. Sastopams mitrās purvainās pļavās un kūdrājos.
Nozīme. Svarīga nozīme ekosistēmā – savvaļas dzīvnieku barība. Miza satur miecvielas un krāsvielas. Medusaugs. Dekoratīvs. Lapas, pumpurus un spurdzes izmanto tējai.