Izplatība. Eiropā, Rietumsibīrijā.
Morfoloģija. Vasarzaļš, spēcīgs krūms vai neliels, stāvs, 12-14 m augsts koks. Miza gluda, pelēcīgi brūna, tās virskārta atplīst lieliem gabaliem, atklājot oranžbrūno apakšējo slāni. Zariņi kaili, spīdīgi, olīvbrūni. Pumpuri sākumā pūkaini, vēlāk kaili. Lapas lancetiskas, iegareni lancetiskas vai šauri eliptiskas, 5-12 cm garas un 1-3 cm platas, ar gari nosmailotu galotni un zāģzobainām malām, kailas, virspusē tumši zaļas, spīdīgas, apakšpusē gaiši zaļas vai zilganzaļas. Pielapes lielas, ausveidīgas, nenobirst. Spurdzes plaukst reizē ar lapām, aprīlī, maijā. Vīrišķās spurdzes līdz 10 cm garas; putekšņlapas 3. Sievišķās spurdzes 1,5-4 cm garas, šauri cilindriskas. Sēklas nogatavojas jūnijā.
Ekoloģija. Visbiežāk sastopams upju un strautu krastos un palienēs, dažkārt grāvmalās, uz ceļmalu uzbēruma, ja pietiekami mitra augsne. Veido audzes.
Nozīme. Nostiprina augsni. Koksni izmanto sīkiem izstrādājumiem un celulozes iegūšanai. Miza satur miecvielas, to izmanto medicīnā. Mizā un lapās dzeltena krāsviela. Zarus lieto grozu un mēbeļu pīšanai, lūkus rupjiem audumiem. Dzīvnieku barība. Medusaugs. Dekoratīvs.