Atšķirīgā kļava
Acer cappadocicum subsp. divergens
- Nosaukums (latīniski)
- Acer cappadocicum subsp. divergens
- Nosaukums (latviski)
- Atšķirīgā kļava
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Aceraceae (kļavu dzimta)
- Ģints
- Acer (kļava)
- Suga
- cappadocicum subsp. divergens
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV)
- Augļa krāsa
- zaļa
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks
- Biotops
- kalns
- Dabas zonas
- augstumjoslojuma (kalnu) apgabali
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Suga izplatīta Turcijā un Kaukāzā. Aug sausu kalnu nogāžu krūmājos.
Morfoloģija. Neliels koks, līdz 10 m augsts. Miza pelēka. Dzinumi tumši brūngani. Lapas dziļi daivaina, ar 5 daivām, bieži ar 3 daivām, 4-6 cm garas, 4-7 cm platas, spīdīgas, virspusē tumši zaļas, apakšpusē gaišākas, ar izteiktām dzīslām. Daivas plati vai iegareni trīsstūrainas, nosmailotas, ar veselu, nereti viļņainu malu. Ziedkopa maza, vairogveida. Spārnuļi 2,5-3 cm gari, apmēram 1 cm plati, izplesti platā leņķī vai horizontāli. Riekstiņš plakans. Zied maijā. Augļi nogatavojas augustā.
Ekoloģija. Ziemcietīga suga. Pacieš sausumu. Labi aug smilšainās vai smilšmāla augsnēs. Izturīga pret slimībām un kaitēkļiem.
Nozīme. Dekoratīva suga apstādījumiem.
