Izplatība. Rietumsibīrijā. Austrumsibīrijā, Krievijas Tālajos Austrumos, Mandžūrijā. Japānā, Korejā.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 4-16 m augsts koks vai spēcīgs krūms. Miza gluda, brūna. Dzinumi pelēki, sākumā tūbaini, vēlāk kaili. Pumpuri ar kātiņu, mataini. Lapas plati olveidīgas, 8-10 cm garas, ar strupu vai nosmailotu galotni, virspusē tumši zaļas, matainas, apakšpusē pelēcīgi zaļas, ar bieziem rudiem matiņiem, ar divkārt zāģzobainām malām, ar 2-4 cm garu kātiņu. Čiekuri pa 3-4, eliptiski vai olveidīgi, gandrīz sēdoši. Riekstiņi rudi.
Ekoloģija. Sastopams platlapju un jauktajos mežos, kur aug kopā ar apsēm un vītoliem. Atrodams strautu un nelielu upju krastos un zāļu purvos.
Nozīme. Mežsaimniecībā nozīmīga suga, noder krastu nostiprināšanai un mitrāju apmežošanai, bagātina augsni ar slāpekli. Koksne noder celtniecībā un sīkiem izstrādājumiem. Miza satur miecvielas un krāsvielas, to izmanto medicīnā. Dzīvnieku barība. Dekoratīvs.